Te Hītori
He aha a Mahuru Māori?
He wero a Mahuru Māori mā tēnā mā tēnā, mā tātou tahi hei hiki, ahakoa te taumata o te mōhiotanga ki te reo Māori. Ko te ngako, ko te kōrerotia o te reo i ia rā o te marama o Mahuru.
Māu anō e whiriwhiri ko tēwhea taumata i te tīmatatanga o te marama ki tāu e mōhio nei, e taea ana e koe te whakatutuki. Anei:
• Mihimihi
• Kotahi hāora ia rā
• E rua nga hāora ia rā
• Haurua o te rā ia wiki
• Ia rā o te roanga ake o Mahuru.
Kātahi ka kōrero/tuhituhi/waiata koe i te reo Māori i te marama o Mahuru ki tā ō whāinga nāu anō i whakarite.
Rēhita mai ināianei ki tēnei Mahuru Māori i tēnei tau tonu nei, ā, mā mātou koe hei whakamōhio ki ngā rauemi ako, ki ngā hui reo, ki ngā ihirangi āwhina hei ārahi i a koe kia tutuki pai ai ō ake whāinga ā reo.
Ki whea haere atu ai?
Ko te whāinga ki te Mahuru 2022, kia neke atu i te 15,000 kaihāpai ki te rēhita, e whakamahi noa ana i te reo Māori i te Mahuru (Mai i te 27 o Akuhata ki te 25 o Hepetema).
I roto i ngā tau kua kitea e mātou kei te nui haere te kāhui kaihāpai e tauhou ana. Hei āwhina i tō rātou ū ki te Mahuru Māori, kua whakarite mātou i ngā wero hou e rua e hāngai pū ana ki a ia: kia hawhe hāora rānei ki te kōrero anake i te reo ia rā, mēnā koe he mātātoa, kia haurua o te rā, ia rā o Mahuru rānei.
Māu e āwhina te ekenga panukutanga o Mahuru Māori me te whakarauora hoki i te reo. Kia pēnei noa iho:
• Tohaina ō mōhiotanga ki ētehi atu
• Kōrerotia te reo i tō mahi, i te hapori hoki e noho nei koe
• Whakatenatenahia ētehi atu ki te whakamahi, ki te ako i te reo
• Kia tika te whakahua o ngā kupu Māori
• He iti ākona, he iti whakamahinga
• Ākona ētehi atu, whakamahia tāu e mōhio nei
• Whangungu tonu ai i ō āheinga reo
• Whakaaweawehia ō hoa, ō whānaunga kia mahi tahi me koe ki te Mahuru Māori 2022.
Kia takatū ake! Rēhitangia tō kawenga ki te Mahuru Māori i tēnei tau, i tēnei rā tonu. Mā mātou koe e whakamōhio ki ngā rauemi ako, ki ngā kaupapa reo, ki ngā āwhinatanga e kore ai koe e kotiti i tēnei huarahi, e tutuki ai tō whāinga ā-reo Māori.
Kōrero arataki
Ko te ture nui o te kaupapa ko te ū ki te reo, heoi, ki te rorirori haere koe me te whakaparahako i te reo Māori, me te kaupapa o Mahuru Māori, ka panaia koe, nō reira;
• Me ū ki ngā tikanga pōhi a Pukamata
• Me ū ki ngā tikanga o Te Wānanga o Aotearoa
• Ki te tino rongo i te kaikiri, i te whakaparahako me rangatira tonu te tū
• Me manaaki i te kaupapa, i tō tātou reo rangatira
• Mehemea ka ara ake he take tūraru, mōrearea rānei me kōrero Pākehā koe, tēnā, kōrero Pākehā
